simplificator-babel 0.0.4

data/lib/data/udhr_txt/udhr_lat_1.txt

@@ -0,0 +1,220 @@
+Universal Declaration of Human Rights - Latin (1)
+© 1996 – 2009 The Office of the High Commissioner for Human Rights
+This plain text version prepared by the “UDHR in Unicode”
+project, http://www.unicode.org/udhr.
+---
+
+UNIVERSALIS DE JURE HOMINUM DECLARATIO
+      quae, decreto CCXVII A (III), a Communi Conventu probata et edicta est, Anno Domini MCMIIL, a.d.IV Idus Decembres.
+   
+      Praefatio
+      Cum dignitatis infixae omnibus humanae familiae partibus et eorum jurum aequalium, quae abalienari non possunt, agnitio constituat et in orbe terrarum libertatis et justitiae et pacis fundamentum,
+      Cum hominis jurum mala cognitio contemptioque barbariae facta, quae humanitatis conscientiam ad rebellionem incitant, adduxerint, cumque mundi initium in quo homines, liberati a terrore et miseria, loquendi credendique libertatem habebunt, renuntiatum sit ut hominis altissima affectatio,
+      Cum praecipuum sit hominum jura civitatis forma quae justa est tegi, ne homo cogatur, ultimo perfugio, ut rebellionem faciat in tyranniam oppressionemque,
+      Cum praecipuum sit progressionem amicitiarum inter nationes incitari,
+      Cum in Carta gentes Conjunctarum Nationum rursus pronuntiaverint suam fidem in juribus praecipuis hominum, in dignitate et virtute hominis, in aequabilitate jurum virorum et feminarum, et se dixerint prompti ad favendum progressui civili et ad gignendum meliores conditiones vitae in majore libertate,
+      Cum sociae civitates pollicitae sint se affirmaturas esse verecundiam universam veramque jurum hominis et libertatum praecipuarum, temperatione Nationum Conjunctarum adjuvante,
+      Cum quaedam communis conceptio horum jurum et libertatum gravissima sit, ut obligatio haec plane expleatur,
+      Communis Conventus jurum hominis praesentem universalem Declarationem pronuntiat ut communis perfectus qui petatur ab omnibus populis et omnibus nationibus, ut societatis singuli homines et omnes partes, habentes hanc declarationem constanter in mente, institutione et educatione conantur ut horum jurum libertatumque respectus evolvatur, et firmentur ordinis nationalis et internationalis consiliorum incessu gratia et universalis veraque admotio tam in ipsarum sociarum civitatum populationibus quam in finium populationibus quae eorum jurisdictioni subactae sunt.
+      Universalis de hominis juribus declaratio
+   
+      I
+      Omnes homines liberi aequique dignitate atque juribus nascuntur. Ratione conscientiaque praediti sunt et alii erga alios cum fraternitate se gerere debent.
+   
+      II
+      Quisque potest sibi assumere libertates omnes omnesque jures in hac declaratione pronuntiatos, sine ulla distinctione gentis, coloris, sexus, linguae, religionis, politicae sententiae aut omnis generis sententiae, nationis originis aut civitatis, divitiarum aut ortus aut omnis generis situs.
+      Praeterea fietur nulla distinctio condita in civili decreto, juridico aut internationali gentis aut finium cujus est aliquis, sive gens aut fines liberi sunt, sive sub tutella, sive non suae potestatis sive subacti termino aliquo sui imperii.
+   
+      III
+      Quisque jus habet vivere, liber esse et in tuto vivere.
+   
+      IV
+      Nemo servitudine tenebitur. Omnes servitudines omnibus modis prohibentur.
+   
+      V
+      Nullus cruciabitur neque poenis nec tractationibus, quae humanae sunt, objicietur.
+   
+      VI
+      Quisque jus habet suam juridicam personam in omnibus locis accipi.
+   
+      VII
+      Omnes ante legem aequi sunt et sine ulla distinctione jus habent aequum praesidium legis habere. Omnes jus habent praesidio aequo contra omnem discrimen qui hanc Declarationem violet et contra omnem incitationem ad talem discrimen.
+   
+      VIII
+      Omnis jus habet recurrere pro idoneo judice gentis contra facta violantia jures suffundatos quae sibi recognescuntur a constitutione aut lege.
+   
+      IX
+      Nullus ex libidine apprehendi in vinculis esse, exsulari potest.
+   
+      X
+      Omnes jus habent in tota aequitate suam causam recte et publice a judicibus liberis aequabilibusque audiri, qui statuunt vel de juribus obligationibusque, vel de veritate omnis criminis contra se.
+   
+      XI
+      
+         
+            Quisquis accusatus delicto innocens est dum noxa sua jure statuata est publico judicio ubi obsides omnes necessariae ad se defendendum affirmatae erunt.
+         
+         
+            Nemo damnabitur propter acta vel praetermissiones quae, cum commitata sunt, non constituebant delictum ex jure suae gentis vel universarum gentium. Item nulla gravior culpa irrogabitur quam illa quae applicari potuit cum delictum factum est.
+         
+      
+   
+      XII
+      Nemo patibitur intercessiones ab arbitrio in rebus privatis, in familia, domo aut in epistularum consuetudine, nec ictus contra honorem famamque. Omnis jus habet lege protegi contra tales intercessiones aut talia vulnera.
+   
+      XIII
+      
+         
+            Quisque jus habet libenter iter facere et in civitate suam domum eligere.
+         
+         
+            Omnis jus habet ex omni et sua patria abire et in suam patriam redire.
+         
+      
+   
+      XIV
+      
+         
+            In vexatione omnis jus habet perfugium quaerere et perfugium ab aliis regionibus impetrare.
+         
+         
+            Hoc jus non invocari potest in casu actionum vere constitutarum in communis juris scelere aut in factis adversus metas principiaque Conjunctarum Nationum.
+         
+      
+   
+      XV
+      
+         
+            Omnis jus habet nationis esse.
+         
+         
+            Nemo ex libidine a sua gente privari potest neque gentis mutandae a jure privari.
+         
+      
+   
+      XVI
+      
+         
+            Ex matrimonio se jugendi aetate, vir mulierque jus habent, nullo genere, nulla gente aut religione id nequaquam impediente, matrimonio se jungere et familiam constituere. Jura equalia habent pro matrimonio, per matrimonium et per divortium.
+         
+         
+            Matrimonium confici non potest sine conjugum pleno liberoque consensu.
+         
+         
+            Familia societatis naturale praecipuumque elementum est et jus habet a societate et rei publica muniri.
+         
+      
+   
+      XVII
+      
+         
+            Omnis, vel solus vel conjucte, mancipii jus habet.
+         
+         
+            Nemo potest ab arbitrio a mancipio privatus esse.
+         
+      
+   
+      XVIII
+      Omnis jus sentientae, conscientiae religionisque libertati habet. Hoc jus religionem aut conscientiam mutandi libertatem atque libertatem religionem aut fidem solam aut communem manifestam faciendi implicat, tam publice quam private, doctrina, religionibus, sacris ritorum effectuque.
+   
+      XIX
+      Omnis jus opinionis et verba dicendi libertati habet; quod jus non ob opiniones suas inquietari implicat, atque jus petendi, recipiendi divulgandique sine finium considerationibus percontationes cogitationesque quacumque elocutione
+   
+      XX
+      
+         
+            Omnis homo jus habet libertati pacificae consociationis conventusque
+         
+         
+            Nemo potest coagi ut consociationi intersit.
+         
+      
+   
+      XXI
+      
+         
+            Omnis homo jus habet suae gentis rerum publicarum administrationi interesse, vel directo, vel per repraesentes libere lectos.
+         
+         
+            Omnis homo jus habet conditione aequa ad suae patriae officia publica accedere.
+         
+         
+            Populi voluntas publicorum imperiorum auctoritatis fundamentum est; illa voluntas creatione honesta exprimi debet, quae statis diebus fieri debent, universali aequo suffragio secretaque tabella vel secundum aequalem judiciorum formulam suffragii libertatem in tuto collocantem.
+         
+      
+   
+      XXII
+      Omnis homo, ut rei publicae socius, sociali securitati jus habet; hic homo jus habet satisfactionem impetrare jurum publicorum, sociorum humanorumque quae necessaria ad suam dignitatem et progressum liberum sui est, per laborem suae patriae et operam aliarum gentium, pro temperatione et divitiis omnis gentis.
+   
+      XXIII
+      
+         
+            Omnis homo, labori, liberae optioni laboris, conditionibus aequis idoneisque laboris et tutelae adversus inopiam laboris jus habet.
+         
+         
+            Universi, sine discrimine,aequo praemio aequo labore jus habent.
+         
+         
+            Quiscumque laborat, jus habet aequae remunerationi idoneaeque quae sibi familiaeque confirmat vitam consentaneam humanae dignitati et, si oportet, completae omnibus ceteribus rationibus sociae tutelae.
+         
+         
+            Omnis homo cum aliis hominibus consociationes condere et consociationibus socios sibi adjungere ad commoda defendenda jus habet.
+         
+      
+   
+      XXIV
+      Omnes jus habent cum quieti et otiis tum circumscriptioni modicae temporis laboris et commeatibus statis quae pecunia soluuntur
+   
+      XXV
+      
+         
+            Omnes jus habent satis altae vitae ut suam valetudinem et suae familiae et suam voluptatem confirmet, praesertim quod pertinet ad cibum, vestem, domum, medicinales curas et beneficia socialia quae necesseria sunt. Omnes jus habent securitati in penuria laboris aut in morbo aut in infirmitate aut in viduitate aut in senectute aut in aliis casibus in quibus copia vivendi esse non potest, temporibus voluntatem non sequentibus.
+         
+         
+            Mater et infans jus habent auxilio et praesentiae propriae. Omnes pueri, sive in matrmonio sive extra matrimonium nati sunt, eodem sociali praesidio fruuntur.
+         
+      
+   
+      XXVI
+      
+         
+            Omnis jus habet educationi. Educatio debet gratuita esse, quod saltem pertinet ad primas praecipuasque litteras. Primae litterae sunt necessariae. Doctrinae ad scientiam et ad professionem pertinentes multis exponenda est; oportet aditum studiis superis in tota aequalitate omnibus secundum meritum patere.
+         
+         
+            Oportet educationem spectare ad totam hominum beatitudinem et ad respectus jurum hominis et libertatum primarum confirmationem.Oportet educationem favere cogitationi, patientiae amicitiaeque inter omnes gentes, omnia generum aut religionum globos; oportet educationem favere progressioni operarum nationum sociatarum ad pacis conservationem.
+         
+         
+            Parentes in primis jus habent eligere genus educationis quod interest dare liberis suis.
+         
+      
+   
+      XXVII
+      
+         
+            Omnis homo jus habet libere interesse culturae societatis, et frui artibus, et interesse profectibus scientiae et beneficiis quae id sequuntur.
+         
+         
+            Omnis jus habet tutelae beneficiorum moralium et materialium generatorum omni procreatione scientiae, litterarum aut artium quorum auctor est.
+         
+      
+   
+      XXVIII
+      Omnis jus habet in socialibus et externis rebus ordinem regnari, ut jura et libertates enuntiatae in hac Declaratione fieri possint.
+   
+      XXIX
+      
+         
+            Cuique officia sunt erga societatem, in qua solum liberum plenumque incrementum ingenii fieri potest.
+         
+         
+            In usu jurium et fructu libertatum, quisque subjicitur solum finibus lege conditis, ut solum firmet gratiam et respectum jurium libertatumque alieni, et satisfaciat rectis expostulationibus honesti, reipublicae concordiae et universae in sociatate populari valetudinis.
+         
+         
+            Haec jura libertatesque nullo modo exerceri poterunt adversus proposita et principia Nationum Conjunctorum.
+         
+      
+   
+      XXX
+      Nullum decretum hujus Declarationis interpretari potest quasi civitati, societati aut cuidam homini jus aliquid implicans se dedendi alicui facinori aut aliquid faciendi ad libertates et jura evertenda, quae hoc loco enuntiata sunt.
+   

data/lib/data/udhr_txt/udhr_lav.txt

@@ -0,0 +1,220 @@
+Universal Declaration of Human Rights - Latvian
+© 1996 – 2009 The Office of the High Commissioner for Human Rights
+This plain text version prepared by the “UDHR in Unicode”
+project, http://www.unicode.org/udhr.
+---
+
+VISPĀRĒJĀ CILVĒKA TIESĪBU DEKLARĀCIJA
+      ANO Ģenerālā Asambleja pieņēmusi 1948. gada 10. decembrī
+   
+      PREAMBULA
+      Ievērojot, ka visiem cilvēku sabiedrības locekļiem piemītošās pašcieņas un viņu vienlīdzīgu un neatņemamu tiesību atzīšana ir brīvības, taisnīguma un vispārēja miera pamats, un
+      ievērojot, ka cilvēku tiesību necienīšana un nicināšana noved pie barbariskiem aktiem, kas izraisa sašutumu cilvēces apziņā, un ka tādas pasaules radīšana pasludināta kā cilvēku augstākie centieni, kurā cilvēkiem būs vārda un pārliecības brīvība un tie būs brīvi no bailēm un trūkuma, un
+      ievērojot, ka nepieciešams, lai cilvēka tiesības aizsargātu likuma spēks un cilvēks nebūtu spiests izmantot kā pēdējo līdzekli sacelšanos pret tirāniju un apspiestību, un
+      ievērojot, ka nepieciešams veicināt draudzīgu attiecību attīstību starp tautām, un
+      ievērojot, ka Apvienoto Nāciju tautas Statūtos apliecināja savu ticību cilvēka pamattiesībām, cilvēka personības pašcieņai un vērtībai un vīriešu un sieviešu līdztiesībai un apņēmās sekmēt sociālo progresu un labākus dzīves apstākļus vislielākās brīvības apstākļos, un
+      ievērojot, ka Dalībvalstis ir apņēmušās panākt, sadarbojoties ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, sekmēt cilvēka tiesību un pamatbrīvību vispārēju cienīšanu un ievērošanu, un
+      ievērojot, ka šo tiesību un brīvību vispārējai izpratnei ir milzīga nozīme šīs apņemšanās pilnīgai īstenošanai,
+      tāpēc Ģenerālā Asambleja
+      pasludina šo Vispārējo cilvēka tiesību deklarāciju par visu tautu un nāciju sasniegumu kopējo standartu, lai katrs cilvēks un katra sabiedrības institūcija, pastāvīgi paturot prātā šo Deklarāciju, censtos ar apmācību un izglītošanu veicināt šo tiesību un brīvības respektēšanu un, īstenojot progresīvus nacionālos un starptautiskos pasākumus, nodrošinātu to vispārēju un efektīvu atzīšanu un ievērošanu kā pašu Organizācijas dalībvalstu starpā, tā arī to jurisdikcijā esošo teritoriju tautās.
+   
+      1. pants
+      Visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi savā pašcieņā un tiesībās. Viņi ir apveltīti ar saprātu un sirdsapziņu, un viņiem jāizturas citam pret citu brālības garā.
+   
+      2. pants
+      Ikvienam ir tiesības uz visām šajā Deklarācijā pasludinātajām tiesībām un brīvībām, bez jebkāda veida atšķirības pēc rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vai cita statusa.
+      Turklāt nedrīkst noteikt nekādu atšķirību pēc tās valsts vai teritorijas, politiskā, tiesiskā vai starptautiskā statusa, pie kuras cilvēks pieder neatkarīgi no tā, vai šī teritorija ir neatkarīga, aizbildnībā esoša, bez pašpārvaldes vai kaut kā citādi ierobežota savā suverenitātē.
+   
+      3. pants
+      Ikvienam ir tiesības uz dzīvību, brīvību un personas neaizskaramību.
+   
+      4. pants
+      Nevienu nedrīkst turēt verdzībā vai dzimtbūtniecībā; visa veida verdzība un vergu tirdzniecība ir jāaizliedz.
+   
+      5. pants
+      Nevienu nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai cietsirdīgi, necilvēcīgi ar viņu apieties vai sodīt, pazemojot viņa cilvēcisko cieņu.
+   
+      6. pants
+      Ikvienam, visur, ir tiesības būt atzītam par personu likuma priekšā.
+   
+      7. pants
+      Visi ir vienlīdzīgi likuma priekšā un viņiem ir tiesības, bez jebkādas diskriminācijas, uz vienādu likuma aizsardzību. Visiem ir tiesības uz vienādu aizsardzību pret jebkādu diskrimināciju, pārkāpjot šo Deklarāciju, un pret jebkuru kūdīšanu uz tādu diskrimināciju.
+   
+      8. pants
+      Ikvienam ir tiesības uz efektīvu viņa tiesību atjaunošanu kompetentās nacionālajās tiesās gadījumos, par nodarījumiem, kas pārkāpj viņa pamattiesības, kas garantētas konstitūcijā vai likumā.
+   
+      9. pants
+      Nevienu nedrīkst patvaļīgi arestēt, aizturēt vai pakļaut izraidīšanai.
+   
+      10. pants
+      Ikvienam viņa tiesību un pienākumu noskaidrošanai, kā arī viņam izvirzītās kriminālās apsūdzības pamatotības noteikšanai, ir tiesības, lai viņu lietu atklāti un, ievērojot visas taisnīguma prasības, uz pilnīgas līdztiesības pamata izskatītu neatkarīga un objektīva tiesa.
+   
+      11. pants
+      
+         
+            Katram, kas ir apsūdzēts kriminālnoziegumā, ir tiesības tikt uzskatītam par nevainīgu, kamēr viņa vaina nav pierādīta saskaņā ar likumu atklātā tiesas procesā, kurā viņam ir bijušas nodrošinātas visas savai aizstāvībai nepieciešamās garantijas.
+         
+         
+            Nevienu nedrīkst notiesāt par sodāmu tiesībpārkāpumu tādas darbības vai bezdarbības dēļ, kas saskaņā ar izdarīšanas brīdī spēkā bijušajiem nacionālajiem likumiem vai starptautiskajām tiesībām nebija sodāms tiesībpārkāpums. Tāpat nedrīkst piespriest smagāku sodu nekā tas, kas bija jāpiemēro laikā, kad tika izdarīts sodāmais tiesībpārkākums.
+         
+      
+   
+      12. pants
+      Nedrīkst patvaļīgi iejaukties neviena personiskajā un ģimenes dzīvē, patvaļīgi pārkāpt viņa dzīvokļa vai korespondences neaizskaramību vai apdraudēt viņa godu un reputāciju. Katram ir tiesības uz likuma aizsardzību pret šādu iejaukšanos vai apdraudējumiem.
+   
+      13. pants
+      
+         
+            Ikvienam ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties sev dzīvesvietu ikvienā valstī.
+         
+         
+            Ikvienam ir tiesības atstāt jebkuru, arī savu valsti un atgriezties savā valstī.
+         
+      
+   
+      14. pants
+      
+         
+            Ikvienam ir tiesības meklēt un izmantot patvērumu no vajāšanas citās valstīs. Šīs tiesības nevar tikt izmantotas tādas vajāšanas gadījumā, kas īstenībā nav saistīta ar politiskiem noziegumiem vai ar darbībām, kas ir pretrunā ar Apvienoto
+         
+         
+            Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem.
+         
+      
+   
+      15. pants
+      
+         
+            Ikvienam ir tiesības uz pilsonību.
+         
+         
+            Nevienam patvaļīgi nedrīkst atņemt tā pilsonību vai atteikt tiesības mainīt savu pilsonību.
+         
+      
+   
+      16. pants
+      
+         
+            Pilngadīgajiem vīriešiem un sievietēm ir tiesības bez jebkādiem ar rasi, nacionalitāti vai reliģiju saistītiem ierobežojumiem stāties laulībā un nodibināt ģimeni. Viņiem ir vienlīdzīgas tiesības, stāties laulībā, laulības laikā un šķirot laulību.
+         
+         
+            Laulība var tikt slēgta tikai ar abu personu, kas stājas laulībā, brīvu un pilnīgu piekrišanu.
+         
+         
+            Ģimene ir dabiska sabiedrības pamatvienība, un tai ir tiesības uz sabiedrības un valsts aizsardzību.
+         
+      
+   
+      17. pants
+      
+         
+            Ikvienam ir tiesības uz īpašumu kā vienam, tā arī kopīgi ar citiem.
+         
+         
+            Nevienam patvaļīgi nedrīkst atņemt viņa īpašumu.
+         
+      
+   
+      18. pants
+      Ikvienam ir tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību; brīvību mainīt reliģiju vai pārliecību, brīvību nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem publiski vai nošķirti, piekopt reliģiju vai ticību, sludinot mācību, izpildot, pielūdzot un ievērojot to.
+   
+      19. pants
+      Ikvienam ir tiesības uz pārliecības un izteiksmes brīvību; šīs tiesības ietver brīvību bez iejaukšanās palikt pie saviem uzskatiem un meklēt, saņemt un izplatīt informāciju un idejas ar jebkuriem informācijas līdzekļiem neatkarīgi no valstu robežām.
+   
+      20. pants
+      
+        
+          Ikvienam ir tiesības uz miermīlīgu sapulču un asociācijas brīvību.
+        
+        
+            Nevienu nedrīkst piespiest piederēt kādai asociācijai.
+         
+      
+   
+      21. pants
+      
+         
+            Ikvienam ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldē tieši vai ar brīvi izvēlētu pārstāvju starpniecību.
+        
+         
+            Ikvienam ir tiesības uz līdztiesīgu pieejamību valsts dienestam savā zemē.
+         
+         
+            Tautas gribai ir jābūt valdības varas pamatam; šai gribai jāizpaužas periodiskās un nefalsificētās vēlēšanās, kam jānotiek uz vispārēju un vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību pamata, aizklāti balsojot vai arī citās līdzvērtīgās brīvās balsošanas procedūrās.
+         
+       
+   
+      22. pants
+      Katram kā sabiedrības loceklim ir tiesības uz sociālo drošību un viņam ir tiesības īstenot ar nacionālo centienu palīdzību un starptautiskās sadarbības ceļā, un atbilstoši katras valsts struktūrai un resursiem, viņa pašcieņai un personības brīvai attīstībai nepieciešamās ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības.
+   
+      23. pants
+      
+          
+            Ikvienam ir tiesības uz darbu, uz brīvu darba izvēli, uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem un uz aizsardzību pret bezdarbu.
+         
+         
+            Ikvienam, bez jebkādas diskriminācijas, ir tiesības uz vienādu atlīdzību par līdzvērtīgu darbu.
+         
+         
+            Katram strādājošam ir tiesības uz taisnīgu un pienācīgu darba algu, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi viņam un viņa ģimenei. Nepieciešamības gadījumā tā jāpapildina ar citiem sociālās nodrošināšanas līdzekļiem.
+         
+         
+            Katram ir tiesības dibināt arodbiedrības un iestāties tajās savu interešu aizsardzībai.
+         
+      
+   
+      24. pants
+      Ikvienam ir tiesības uz atpūtu un brīvo laiku, ieskaitot saprātīgu darbadienas ierobežojumu un apmaksātu periodisku atvaļinājumu.
+   
+      25. pants
+      
+         
+          Ikvienam ir tiesības uz viņa un viņa ģimenes veselības uzturēšanai un labklājībai atbilstošu dzīves līmeni, ieskaitot uzturu, apģērbu, mājokli, medicīniskos pakalpojumus un nepieciešamo sociālo apkalpošanu, un tiesības uz nodrošinājumu bezdarba, slimības, darba nespējas, atraitnības, vecuma vai citos iztikas līdzekļu zaudējumu gadījumos, kas radušies no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ.
+         
+         
+            Mātēm un bērniem ir tiesības uz īpašu aizsardzību un palīdzību. Visiem bērniem, laulībā un ārlaulībā dzimušajiem, ir jābauda vienāda sociālā aizsardzība.
+         
+      
+   
+      26. pants
+      
+         
+          Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Izglītībai, vismaz pamata un vispārējai izglītībai, ir jābūt bezmaksas. Pamatizglītībai ir jābūt obligātai. Tehniskajai un profesionālajai izglītībai ir jābūt vispār pieejamai, un augstākajai izglītībai jābūt vienādi pieejamai visiem atbilstoši spējām.
+         
+         
+            Izglītības mērķim jābūt pilnīgai personības attīstībai, kā arī cilvēka tiesību un pamatbrīvību respektēšanas stiprināšanai.
+         
+         
+            Izglītībai ir jāsekmē saprašanās, iecietība un draudzība starp visām tautām, rasu vai reliģiskajām grupām un jāsekmē Apvienoto Nāciju Organizācijas miera uzturēšanas pasākumi.
+         
+      
+   
+       27. pants
+      
+         
+           Ikvienam ir tiesības brīvi piedalīties sabiedrības kultūras dzīvē, baudīt mākslu, piedalīties zinātnes progresā un izmantot tā labumus.
+          
+        
+            Ikvienam ir tiesības uz morālo un materiālo interešu aizsardzību, kas izriet no zinātniskajiem, literārajiem vai mākslas darbiem, kuru autors viņš ir.
+         
+      
+   
+             28. pants
+     Ikvienam ir tiesības uz sociālo un starptautisko kārtību, kurā var tikt pilnībā īstenotas šajā Deklarācijā izklāstītās tiesības un brīvības.
+   
+     29. pants
+       
+         
+          Ikvienam ir pienākumi pret sabiedrību, kurā vienīgi ir iespējama viņa personības brīva un pilnīga attīstība.
+         
+         
+            Izmantojot savas tiesības un brīvības, katram cilvēkam ir jāpakļaujas tikai tādiem ierobežojumiem, kas ir noteikti ar likumu, vienīgi ar mērķi nodrošināt citu cilvēku tiesību un brīvību pienācīgu atzīšanu un cienīšanu un morāles, sabiedriskās kārtības un vispārējas labklājības taisnīgu prasību apmierināšanu demokrātiskā sabiedrībā.
+         
+         
+            Šīs tiesības un brīvības nekādā ziņā nedrīkst izmantot pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem.
+         
+      
+   
+      30. pants
+      Neko šajā Deklarācijā nedrīkst tulkot tādējādi, lai kādai valstij, personu grupai vai atsevišķām personām būtu tiesības iesaistīties jebkādā pasākumā vai veikt jebkuru darbību, kuru mērķis ir iznīcināt šajā Deklarācijā izklāstītās tiesības un brīvības.
+   

data/lib/data/udhr_txt/udhr_lia.txt

@@ -0,0 +1,218 @@
+Universal Declaration of Human Rights - Limba, West-Central
+© 1996 – 2009 The Office of the High Commissioner for Human Rights
+This plain text version prepared by the “UDHR in Unicode”
+project, http://www.unicode.org/udhr.
+---
+
+Ku Koloŋ ko ka kuloho ko ka wɔɔ yo wɔ Kafaydo
+    Madɛnkɛtima:
+    Ba masimɔkɔ, yiki mɛnɛ/iŋ thiiya ba mandiŋ ka bɔnsɔŋ ba ka biya-mɛtiŋ, wuna madɛnkɛtima kuyankaŋ, thiiya iŋ mathɛbɛŋ ka faydo fooma, Ba maniyɔ maka biya-mɛti mathɔnkɔy ka bi tɔɔni namɛŋ, ba sisa thɔrɛ iŋ manakasi ka tha thukuma tha ka biya-mɛtiŋ be lukɛ ka faydo ba biŋ sisa mathɛbɛŋ in magbonkoli malɔhɔy, ka thana paliyande, wuŋ sise hɛlɛŋ thapɛŋ tha boyɛ ka biya-mɛtiŋ hutete
+    Ba wuŋ kɔndɛɛ niyɔ wu lɔhɔy mɛnɛ wɔmɛti kɔndɛɛ pithita ba wundɛ hukɔthɔ ma niyɔ makanamaŋ ka muruthɛ wo fuŋ wundɛ.
+    Baana sethiniyo wundɛ, thiiya ba ka wɔmɛti kɔndɛ niyɔ ka thɔŋ baŋ fooma.
+    Wuŋ kɔlɔhɔ ba katiŋ tande mathimiyande ka biya-mɛti fooma ka faydo. Hugbɔŋho ka faydo fooma, ho dɔma na Unaytɛd Nesɔn, kɔsiniyɔkɔ ka kulaniya ko kolo.
+    Ba kɔthɔ thiiya mɛnɛ, sɛmbɛ iŋ makahi ma ka wɔmɛti, e wuŋ tɛŋiyande ka thiiya ba bayapeŋ iŋ yɛrɛmɛŋ be kɔsiniyɔkɔ ba lukande hugbɔŋ huŋthe ba sisa kuyankaŋ, wu niyɔ malukunade maka ŋakɛkɛn foma adunkunɔkɔy ka tha banthe, wuŋ niyɔ lukande iŋ ŋakɛkɛn fooma ŋugbɔŋ ho thantɛ haŋ, ho dɔma na Unaytɛd Nesɔns, ba kcthɔ thiiya ba ka wɔmɛti.
+    Wuŋ tɔŋɔŋ na kperekethe, ka dɔma, na masimɔkɔ ma thiiya mɛnɛ kuyankaŋ mɛna ma gbeŋ ka ma duŋunɔkɔ mamaŋ.
+    Mawuma
+    Mapɛnkande maŋfooma tepe na
+    Kukuloŋ koka kuloho koka wɔɔ yo wɔ ka faydo, ɔna biya bohitande maka biya-mɛti ka faydo fooma, ka wu mankɛ wɔɔ yo wɔ ba bɔha ku koloŋ koŋko ka huthukuma nama haŋ wundɛ ba bɔha sɔbɛ bathaniya mɛnɛ ba sisa yiki iŋ thiiya ka biya be lukande fooma ka faydo, ba kitiyɛ wɔɔ yo wɔ kama sɛthiniyo ma wundɛ sɛthinya ka faydo maŋ.
+  
+    1. Malukunande Malenke maŋ
+    Biya-mɛti fooma be kiyo ka kuyankaŋ iŋ kasɛmbɛ mɛnɛ in ka yiki. Bindɛ kiŋ ba niyɔ in masimɔkɔ, maka yiina wo ka hu wɛndi yande.
+  
+    2. Malukunande Maale Maŋ
+    Wɔɔ yo wɔ kiŋ kuloho mɛnɛ kuyankaŋ ka kulon ko. Wundɛ ka ba fakinande wɔɔ yo wɔ kama nɛki ma wundɛ neke iŋ tɔɔnamaŋ, niyɔŋ wo pankɛ, wo bɔlɔ, wo fufɛ, mindo sinthe fooma, miŋ kiŋ ku loho ko kɛntu.
+    
+  
+    3. Malukunande Mataati maŋ
+    Wɔɔ yo wɔ kiŋ iŋ fɛɛra ba niyɔ iŋ sii, ekuta kuyankaŋ, e wundɛ pamo.
+  
+    4. Malukunande Mamanaŋ maŋ
+    Wɔmɛti ka ba boho ka hu waline, e niyo gbɔn, e niyo thɔrɔ. Huwaline kiŋ ba tana niyɔ ka biya-mɛti hutete.
+  
+    5. Malukunande Masɔɔhi maŋ
+    Wɔɔ yo wɔ kaa ba niyo nakasi, iŋ thɔrɔ maŋ mama wo ka feli.
+  
+    6. Malukunande Masɔŋ-manthe maŋ
+    Wɔɔ yo wɔ kiŋ maloho ba kothiyo kamɛ wo kamɛ nɔŋ tepee thɔŋ ba.
+  
+    7. Malukunande Masoŋ Maale maŋ
+    Biya-mɛti fooma kiŋ siŋthe ka thɔn baŋ, kufakande ka hutete kanamɛŋ ba pamo iŋ thɔŋ baŋ, ba thana fakinande, wu sisi mateti ka ku koloŋko iŋ ba pamɔkɔ wooniŋ sisiyɛ thɔrɔ.
+  
+    8. Malukunande Masɔnka-taati maŋ
+    Wɔɔ yo wɔ kin fɛɛra haŋ ba kɔɔ wukahɛ e baŋina ba thɔnkɔy ba wɔ ba niyo baŋ, wuna thɔŋ baŋ kahati.
+  
+    9. Malukunande Masɔoŋ-manaŋ Maŋ
+    Wɔɔ yo wɔ ka dɔrɔŋ ba neko bakpon e boho, e thiyo ka hukpɔlɔn, mɛnɛ ba kantho ka kɛkɛŋ ko kiyo wundɛ ko.
+  
+    10. Malukunande kɔɔhi maŋ
+    Wɔɔ yo wɔ kiŋ in fɛɛra ba kɔsiŋino ka wuthunbɛ iŋ bakɔsɔŋni be ka kuyankaŋ mɛnɛ be thunbɛ ba dethiwa kuloho ko kanamaŋ mɛnɛ wundɛ bohitoko iŋ thɔŋ baŋ.
+  
+    11. Malukunande Kɔɔhi-iŋ manthe maŋ
+    
+      
+	Wɔɔ yo wɔ, wo kata ka kubasi, wundɛ ka ba thoŋkino thaa niyo kɔsiŋino nɔŋ na tepe thɔŋ ba na, e wundɛ dunkuno fɛɛra ba kɔsiŋina.
+      
+      
+	Wɔɔ yo wɔ kaa ba dunkuno kuthoŋko ka thɔn ba thaa niye kiyo ka kɛkɛn nama ko, ɔ thuhaŋ mandi kama lɔkɔ ma boho wundɛ, toŋiyo kasi ba daŋande kasi bande ka thɔŋ ba kama lɔkɔ ma bohito waawo bɛŋ ma.
+      
+    
+  
+    12. Malukunande Kɔɔhi-iŋ Kaale maŋ
+    Wɔɔ yo wɔ, kaa ba tuto sɛmbɛ, ba wali ba kanama, ka huŋpo ho kanama, ka yiki ba kanama, ka ŋa thagba ŋa wundɛ kpalita. Wɔ ka baa niŋ thiyɔkɔ aliko ba tetiya yiki iŋ makothiyo ma kanama, wɔɔ yo wɔ kiŋ maloho ba pamo iŋ thɔŋ baŋ ka baliŋ ba baŋ.
+  
+    13. Malukunande Kɔhi-maaati Maŋ
+    
+      
+	Wɔɔ yo wɔ, kiŋ maloho ba niyɔ kuyankaŋ ba kaa ka wundɛ thimo iŋ ba niyɔ ka kɛkɛn naman.
+      
+      
+	Wɔɔ yo wɔ kiŋ iŋ maloho ba pɛna kɛkɛn, ndoo kɛkɛn, thitha kɛkɛn nama e wunde hɛlɛŋ duwa ɔ tɛnkilina ka kɛkɛn namaŋ ko.
+      
+    
+  
+    14. Malukunande kɔhi-iŋ Manaŋ Maŋ
+    
+      
+	Wɔɔ yo wɔ, kiŋ iŋ maloho ba thara e ka dɔŋɔ ka kɛkɛn mɛnɛ kiŋ ba niyo bali ba thɔnkɔy ka kɛkɛn nama koŋ.
+      
+      
+	Maloho ma bɛŋ kaa ba thaŋthiyo baana thiiya wo ba bohitoko ba ba thɔnkɔy ba ta wundɛ nii hukɔminamɛnt o ba tetiya thɔŋni ba ka Unaytɛd Nesɔns.
+      
+    
+  
+    15. Malukunande Kɔhi-iŋ Masɔɔhi Maŋ
+    
+      
+	Wɔɔ yo wɔ kiŋ iŋ maloho ba niyɔ ka kiyo wundɛ ka.
+      
+      
+	Wɔ kaa ba thanthiyo madɔŋɔ ma ka kɛkɛn nama ko ɔ ba thanthiyo ba sɛkita kɛkɛn ku fɛɛna ba dɔma na kɛna kiyo wundɛ.
+      
+    
+  
+    16. Malukunande Kɔhi-iŋ Masɔnmanthe Maŋ
+    
+      
+	Bayapɛŋ iŋ yɛrɛmɛn be thankɛ fuŋa, be kɛriŋitɔyta nin huŋpo, kɛkɛn namɛn, ku laniya ko kanamɛŋ, kiŋ iŋ maloho ba deŋande/yɛŋtande e dethuwa huŋpo ho kanamɛn. Biya be bɛn kin iŋ maloho ma sinthe maaka deŋa/yeŋto, iŋ ma kahudɔŋɔ be pathi.
+      
+      
+	Hu dɛŋande ha kiŋ ba kɔɔ na wo wathe woŋ, in woŋ yɛrɛmɛ woŋ, mɛy kathabanthe ba dɛŋande.
+      
+      
+	Nkpeeŋ ki na dɔma huŋpo ka faydo. Ki kpeeŋki kiŋ iŋ maloho ba pamo kama dɔŋiyande mɛnɛ kɛkɛn ko kanamɛŋ ka bali yoo bali.
+      
+    
+  
+    17. Malukunande kɔhi-iŋ Masɔmanle Maŋ
+    
+      
+	Wɔɔ yo wɔ kiŋ iŋ maloho ba niyɔ iŋ kɛɛ wundɛ wuntheŋ ɔ bindɛ bilɔ kɛɛ banthe in biya bifɛɛna.
+      
+      
+	Wɔɔ ka ba tute sɛmbɛ ka kɛɛ namaŋ baŋ.
+      
+    
+  
+    18. Malukunande kɔhi-iŋ Masɔŋ matati maŋ
+    Wɔɔ yo wɔ kiŋ iŋ maloho ba siimɔkɔ na thimo wundɛ, iŋ ba thɔɔ ka dina ba thimo wundɛ ɔ ba kpɔnɔkɔ ka dina ba bɛŋ e thɔɔ ka dina bafɛna malɔkɔ yoo malɔkɔ, iŋ hɛlɛn kulaniya ko kanamaŋ. Wundɛ kiŋ iŋ maloho ba mɛyande iŋ biya be bɔyɛ ba niyɔ ka masii manthe ɛba thɔŋina kulaniya ko kanameŋ ka wan mɛnɛ rɔkpɔkɔ.
+  
+    19. Malukunande Kɔhi-iŋ-Masɔmanaŋ Maŋ
+    Wɔɔ yo wɔ kiŋ maloho ba tɛpa funuŋ kama simɔykɔ ma kanamaŋ, iŋ ba kpoŋkila ho thimo wundɛ. Wuŋ thɔlande, maloho ma bɛŋ kin ba bohitɔkɔ kulaniyande, e wɔɔ yina thana tepe ba yi ba niya niŋ ba kpala mɛnɛ ba kponkila ka nkalɛŋ ba pankitinande funuŋ ho bɛŋ.
+  
+    20. Malukunande Kɔhi-Kale/kɔŋthɔkaye Maŋ
+    
+      
+	Wɔɔ yo wɔ kiŋ kuloho ba komande kathabanthe ka wuthɛbɛ. Wɔɔ ka ba pithito ba niyɔ ka mathuŋande yoo mathuŋande ɔ ka nkaŋ ka ndoo nkaŋ ka thimo ka wundɛ.
+      
+      
+	[Missing?]
+      
+    
+  
+    21. Malukunande Kɔhi Kale-iŋ Manthe Maŋ
+    
+      
+	Wɔɔ yo wɔ kiŋ iŋ maloho ba niya wali iŋ hu kɔmimamɛnt ho ka sɛmbɛ baŋ ka kekɛn ko kanamaŋ ɔ ba thiika ba hu gbɔŋ ho thimo wundɛ ba kuta sɛmba baŋ.
+      
+      
+	Wɔɔ yo wɔ kiŋ iŋ maloho ba bilande ɔfisi yoo ɔfisi wo ka hu kɔminamɛnt ka kɛkɛŋ namaŋ ko.
+      
+      
+	Bathimo biya ba niyɔ, bɛna hu kɔminamɛnt ba niye wali. Biya be bɛŋ ba thiikiyɛ ba bayapa mɛnɛ yɛrɛmɛ ba fuŋuniyɛ biŋ thaya ka hu kɔminamɛnt ho bɛŋ. Bindɛ ba thiikiyɛ wo thimo biŋ ka wan ɔ ka ma rɔgbɔkɔ.
+      
+    
+  
+    22. Malukunande Kɔhi Kale-iŋ Maale Maŋ
+    Wɔɔ yo wɔ kiŋ iŋ maloho ba nskita kɛnkɛy ko kanamaŋ ba Pama niŋ ba duŋkuna niŋ fɛɛra ba masiteke kama o kama e niy wɔɔ wo ba yiki, e puŋka niya wali, o gbɔŋni ɔ hutaniya ho dɛnki kɛnkɛŋ ko kanamaŋ ko niŋ tute lima.
+  
+    23. Malukunande Kɔhi-Kale-iŋ-Mataati Maŋ
+    
+      
+	Wɔɔ yo wɔ kiŋ maloho ba niya wali, ba yɛtha wali ba thimo wundɛ iŋ ba thunkuno malɔhɔy mɛnɛ ba pamo hu thana kuta wali.
+      
+      
+	Kufakinande kaaka kuthunkuŋ ba wɔɔ yo wɔ wo ni wali. Wɔɔ yo wɔ ba thunkuno siŋthe ba waliŋ ba dɔŋiyande.
+      
+      
+	Wɔɔ yo wɔ wo ni wali ba thunkuno kɔpiri wo tɛŋɛ ba yɛthɛ nama iŋ kubɔriko kanamaŋ alako dɛ be niyɔ iŋ yiki ka biya-mɛtin hutete. Kuthunkuŋ ko bɛŋ ba punka hɛlɛŋ ba mase ka gbɛthɛŋ ba niŋ pɛnki.
+      
+      
+	4. Wɔɔ yo wɔ kiŋ maloho ba thankina ɔ ba thɔytɔ nkaŋki niŋ mase.
+      
+    
+  
+    24. Malukunande Kɔhi-Kale-iŋ-Manaŋ Maŋ
+    Wɔɔ yo wɔ kiŋ maloho ba fɛɛmiya iŋ ba dunkuno malɔkɔ ma kɔndadeŋ ba niya wali mɛnɛ malɔkɔyŋ makasade ba fɛɛmiya iŋ kutunkuŋ.
+  
+    25. Malukunande Kɔhi-Kale-iŋ-Massɔhi Maŋ
+    
+      
+	Wɔɔ yo wɔ bathɔma muthɔma mutɛnɛ ba hupethɔ kɔtɔ nama ko iŋ kubɔri namaŋ, kowundɛ ba punka kuta mu wundɛ bili/thɔɔ. Wundɛ ba Kuta banka ba wundɛ iŋ kubɔri namaŋ fure, ba punka ba maso. Wundɛ ba maso be thoona ɔ bethanthi, ɔ bali ba dɛnki ba wundɛ niyɔ humɔnɛ.
+      
+      
+	Komisayŋ be iŋ mpay nameŋ ba maso. Mpati be kiyo ka yento/deŋo, be tha kiya ka yento/deŋo fooma ba kuta ma mase manthe e bindɛ pamo nanthe.
+      
+    
+  
+    26.
+    
+      
+	[Missing]
+      
+      
+	[Missing]
+      
+      
+	[Missing]
+      
+    
+  
+    27.
+    
+      
+	[Missing]
+      
+      
+	[Missing]
+      
+    
+  
+    28.
+    [Missing]
+  
+    29.
+    
+      
+	[Missing]
+      
+      
+	[Missing]
+      
+      
+	[Missing]
+      
+    
+  
+    30.
+    [Missing]
+